Kā sarunāties ar vidusskolēnu
Vidusskolas gadi ir laiks, kad jautājums “par ko tu vēlies kļūt?” iegūst īpaši aktuālu skanējumu. Iespēju ir tik daudz, ka reizēm neiztikt bez gudras pieaugušo iesaistes, lai ievirzītu jauniešus īstajā gultnē – neuzspiežot savu “pareizo” risinājumu, bet gan mudinot pašiem nonākt pie īstajām atbildēm, kā to rekomendē pašvadītas mācīšanās principi. Ja skolotāji ar dažādiem uzdevumiem var motivēt skolēnus vadīt savu domāšanu, emocijas un uzvedību, tad vecāki jau no mazotnes var palīdzēt bērniem trenēt šīs prasmes ikdienas situācijās, un te būtiska loma ir vecāku spējai uzdot jautājumus, kas virza uz labāku rezultātu.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārrunā nākotnes plānus ar savu dēlu – vidusskolēnu. “Caur sarunām mēs veidojam uzticamas, drošas attiecības ar saviem bērniem. Tas var prasīt laiku, taču to var iemācīties,” ir pārliecināta ministre.
Kā Andai Čakšai veicās sarunā ar dēlu par viņa nākotnes plāniem – skaties VIDEO!
Ministre secina, ka sarunā ar vidusskolas vecuma jaunieti ir vērts ievērot dažus noderīgus principus, lai saruna ritētu produktīvi.
Pirms sarunas pajautā jaunietim, vai šis ir īstais brīdis. Vai tev ir laiks sarunai? Vai vēlies parunāt? Pirms sāc sarunu, noskaidro, vai bērns tai vispār ir gatavs! Sāc sarunu ar vienkāršiem jautājumiem, piemēram, – kā tev šodien gāja skolā (treniņā), kas tev visvairāk patika.
Labs veids, kā sākt sarunu, ir pastāstīt par saviem novērojumiem. Runā no “es” perspektīvas. Izvairies no “tev vajadzētu”, “tu atkal” un tamlīdzīgi un sarunu veido no savas perspektīvas – “es redzu/dzirdu”, “es piekrītu/nepiekrītu” u. tml.
Sarunājoties ne tikai uzdod jautājumus, bet arī veido sarunu. Parādi, ka tev šī saruna ir svarīga! Aktīvi klausies, nepārtrauc, uzdod jautājumus un iedrošini, izmantojot acu skatienu, galvas mājienu, atbalstošus vārdus. Izrādi atbalstu sakot, piemēram: es novērtēju tavu atklātību; es lepojos ar tevi; tavs ieguldītais darbs ir atmaksājies; izklausās, ka tu lieliski tiec galā, man prieks par tevi; varbūt es tev varu kaut kā palīdzēt.
Uzdod atvērta tipa jautājumus. Vai esi domājis par savu iespējamo nākotnes karjeru? Kā tas ir saistīts ar tavām interesēm un talantiem? Kādas ir tavas intereses? Ko tev patīk darīt? Kas tev labi padodas? Izvēlies jautājumus, uz kuriem nevar atbildēt ar “jā” vai “nē”. Rosini sarunas turpinājumu ar frāzēm “Pastāsti vairāk…” vai “Izklausās, ka tevi interesē…”.
Klausies bez nosodījuma un kritikas. Izturies ar cieņu pret savu bērnu! Pat ja nepiekrīti vai neesi pārliecināts par viņa izvēli, tavs uzdevums ir palīdzēt bērnam izvēlēties savu dzīves ceļu. Nevis to, kuru tu viņam esi nolēmis, bet viņa paša sapņu piepildījumu.
Nav vienas pareizas formulas vai pareizo vārdu, kas vecākiem jālieto. Gan bērnu vajadzības, gan vecāku spējas viņus atbalstīt var ievērojami atšķirties, un to ietekmē arī vecuma posms. Taču ir būtiski spēt iedziļināties savu bērnu vajadzībās, ieteicams, sadarbībā ar skolotājiem, bet ikdienā uzticams palīgs būs Fonds AUGT veidotais pašvadītas mācīšanās atbalsta ieteikumu apkopojums. Tajā ar konkrētiem piemēriem ilustrēts, kā vecākiem dažādās situācijās trenēt pašvadītas mācīšanās plānošanu, uzraudzīšanu un novērtēšanu. Rokasgrāmatu meklējiet šeit: ŠEIT.