Festivāla “LAMPA 2026” Izglītības skatuvē 10. jūlijā norisinājās biedrības “Rakstivāls” rīkota diskusija “Mākslīgais intelekts un radošās jomas izglītībā”. Diskusija izaicināja radošuma un rakstītprasmes aktualitāti mākslīgā intelekta (MI) laikmetā un rosināja domāt par radošuma aktualitāti mūsdienās izglītības, konkurētspējas un ekonomikas kontekstā. Vai MI ir radošo jomu sabotieris vai tieši pretēji – sabiedrotais radošās jomas izglītībā? MI ir strauji mainījis vajadzības un tendences izglītības jomā – diskusija apsprieda vēl vienu plašu radošās izglītības segmentu.

Diskusijā piedalījās:

Kārlis Andersons (biedrības “Riga Techgirls” projektu vadītājs izglītības jomā);

Elīna Vikmane (zinātņu doktore, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūts);

Haralds Matulis (digitālo humanitāro zinātņu pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā).

Diskusiju vadīja: Ekonomikas un kultūras augstskolas pasniedzēja un festivāla “Rakstivāls” producente Jeļena Budanceva.

Dalībnieki iezīmēja savas attiecības ar MI: Jeļena Budanceva to izmanto rutīnas darbiem, Kārlis Andersons to testē “rotaļīgi”, Haralds Matulis diferencē tā lietošanu starp programmēšanu, pētniecību un rakstniecību (ar piesardzību), savukārt Elīna Vikmane norādīja uz riskiem, kad “čatboti” mēģina sevi cilvēciskot, un uzsvēra drošības un cilvēku virsuzraudzības trūkumu.

Diskusijas dalībnieki vērtēja MI izmantošanu dažādās situācijās izglītībā un ikdienā. Visi pauda noraidošu attieksmi pret MI lietošanu pirmsskolā un sākumskolā, norādot uz nepieciešamību vispirms iemācīties pamata prasmes (lasīt, rēķināt, rakstīt ar roku un attīstīt smalko motoriku). Pamatskolas un vidusskolas posmam tika uzsvērts, ka skolai nav jāpārtop par “mākslīgā intelekta skolu”, bet gan jāiemāca bērniem pārvarēt grūtības, domāt kritiski un ieaudzināt ētikas pamatkompasu. Tāpat tika iezīmēts, ka augstskolām trūkst savu licencētu, iekšējo platformu, kas ļautu droši apstrādāt datus.

Noslēgumā dalībnieki sniedza ieteikumus un secinājumus par turpmāko rīcību. Elīna Vikmane aicināja investēt drošās institucionālās platformās un samazināt resursu tērēšanu nelietderīgiem uzdevumiem, kā arī pauda vēlmi automatizēt administratīvo papīru darbu. Kārlis Andersons pastāstīja par plānoto projektu kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības attīstības aģentūru, kas norisināsies 25 Latvijas skolās, lai pētītu skolu reālās vajadzības pēc MI rīkiem. Diskusijas noslēgumā izskanēja skatītāja (skolotāja) piebilde un runātāju piekrišana, ka bez paša cilvēka intelekta mākslīgais intelekts nevarēs palīdzēt.

Diskusijas pilnais ieraksts ŠEIT.