2026.gada sākumā plašu rezonansi Latvijā izraisīja Izglītības akseleratora jauniešu karjeras aptauja, kas izgaismoja interesantu pretrunu – jauniešu karjeras intereses ne vienmēr sakrīt ar darba tirgus prognozēm. Vienlaikus STEM prasmes pēdējos gados kļuvušas par vienu no būtiskākajām izglītības prioritātēm Latvijā un pasaulē, taču arvien vairāk tiek uzsvērta arī starpdisciplinaritāte, radošums un spēja risināt kompleksas problēmas.

Tas izgaismo jautājumu par skolas lomu: vai izglītībai jāseko ekonomikas vajadzībām vai jāattīsta jauniešu talanti un potenciāls plašākā nozīmē? Tieši tādēļ fonds iniciēja sarunu “Izglītība dzīvei vai ekonomikai?”, kas festivāla “LAMPA” Izglītības skatuvē norisinājās 11.jūlijā.

Sarunas dalībnieki:

Anželika Krastiņa, vecākā lektore Lapzemes lietišķo zinātņu universitātē;

Ģirts Ozoliņš, elektronisko mūzikas instrumentu ražotāja Erica Synths dibinātājs;

Dāvis Siksnāns, Mapon vadītājs, Printful līdzdibinātājs, Fonds AUGT padomes loceklis;

Ivars Dominiks Zeps, angļu valodas skolotājs.

Sarunas moderatore:

Dana Narvaiša, izglītības izaugsmes un pārmaiņu vadītāja.

Atziņas un secinājumi:

Kas ir skolas galvenais uzdevums?

Sarunā izkristalizējās vairāki jautājumi, kas palīdz paskatīties uz skolas lomu no dažādiem skatpunktiem.

Jaunieša intereses vai darba tirgus pieprasījums?

Sarunā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, cik lielā mērā jaunieša profesijas izvēli būtu jāpielāgo darba tirgus prognozēm. No vienas puses, valstij ir svarīgi ieguldīt izglītībā jomās, kurās nākotnē būs nepieciešami speciālisti. No otras puses, pieprasījumu pēc konkrētām profesijām nevar vienkārši radīt administratīvi, turklāt pēc dažiem gadiem darba tirgus var izskatīties pavisam savādāk nekā šobrīd. Tādēļ būtiski ir palīdzēt jaunietim iepazīt gan savas intereses un talantus, gan reālo darba pasauli, lai profesijas izvēle būtu apzināta.

Zināšanas vai spēja risināt problēmas?

Runājot par prasmēm, kas jauniešiem būs nepieciešamas nākotnē, sarunas dalībnieki īpaši izcēla problēmu risināšanu, racionālu domāšanu, spēju saskatīt loģiskās sakarības un neatlaidību. Tomēr šīs prasmes nav nošķiramas no zināšanām – eksakto priekšmetu apguve palīdz attīstīt loģisko domāšanu, savukārt zināšanas bez spējas tās izmantot reālu problēmu risināšanā ne vienmēr rada praktisku vērtību. Tātad skolēnam nepieciešamas gan zināšanas, gan prasmes, bet skolas uzdevums ir palīdzēt tās apgūt.

Vai skolas uzdevums ir sagatavot jaunieti visai dzīvei?

Saruna atgādināja, ka skola viena pati nevar uzņemties atbildību par visu, kas jaunietim būs nepieciešams dzīvē. Būtiska ir arī ģimenes, darba devēju un plašākas sabiedrības loma. Vienlaikus izglītībai būtu jāskatās uz cilvēku plašāk nekā tikai caur zināšanu un profesionālo prasmju prizmu. Piemēram, Somijā izglītības kontekstā izmanto jēdzienu “sivistys”. Ierasti izglītībā runājam par kompetencēm, zināšanām un prasmēm, bet šis termins iekļauj arī attieksmes un vērtības, un Somijā tās ir integrētas visos mācību priekšmetos. Tas mudina uz izglītību skatīties kā uz kopumu, kura mērķis nav tikai sagatavot cilvēku konkrētai profesijai, bet arī dzīvei mainīgā pasaulē.

Kā atbalstīt jauniešus sava ceļa meklējumos?

Jauniešu karjeras izvēles aktualizē arī jautājumu par to, cik labi jaunieši pazīst darba tirgu. Sarunā izskanēja priekšlikums profesiju izvēlē līdzās interesēm un talantiem vairāk izmantot arī informāciju par atalgojumu un darba iespējām. Tomēr profesijas izvēlei nevajadzētu balstīties tikai uz darba tirgus vajadzībām un ekonomiskiem apsvērumiem. Mūsdienās bieži novērojama izdegšana, ilgstoši darot darbu tikai ienākumu dēļ. Tāpēc viens no būtiskākajiem skolas uzdevumiem ir radīt skolēnā interesi par dažādām jomām un palīdzēt atklāt, kas viņu patiesi aizrauj. To var veicināt interešu izglītība, mācību priekšmetu savstarpēja integrēšana, un iespēja iepazīt dažādas profesijas un darba vidi.

Saruna par skolas lomu turpināsies

Galvenais secinājums – skatījums uz skolas lomu ir ļoti dažāds, un tas atkal un atkal nonāks izglītības dienaskārtībā, mainoties arī pasaulei un sabiedrības vajadzībām. Tomēr skaidrāka vīzija par skolas uzdevumiem palīdzētu labāk saprast arī vecāku, sabiedrības un citu iesaistīto pušu atbildību. Šo sarunu noteikti turpināsim!

Saite uz sarunas pilno ierakstu ŠEIT.