Fonds AUGT ir daļa no Latvijas Izglītības akseleratora – Pasaules Ekonomikas foruma iniciēta projekta, kas tiek īstenots daudzviet pasaulē, veicinot publiskā un privātā sektora ciešu sadarbību izglītības jautājumu risināšanā. Latvijā akseleratora darbu koordinē “ERDA”, un stratēģisko vīziju nosaka četri līdzpriekšsēdētāji: izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, “Swedbank Latvia” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un “Accenture” Baltijā vadītājs Maksims Jegorovs. Projekta mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora ciešu sadarbību izglītības jautājumu risināšanā.

Fonds AUGT akseleratora ietvaros finansēja līdz šim Latvijā lielāko karjeras izglītības aptauju, kurā 2024. gada nogalē tika aptaujāti 6032 jauniešu no vidusskolām un tehnikumiem visā Latvijā. Šī aptauja ir pirmais solis Latvijas Izglītības akseleratora mērķu īstenošanā; vienlaikus ir likti pamati regulārai šādu aptauju veikšanai nākotnē.

Rezultāti sniedz daudzveidīgu ieskatu karjeras izglītības jomā. Ko jaunieši uzskata par noderīgāko karjeras izglītībā? Prakse uzņēmumos ir visaugstāk novērtētā aktivitāte – to atzinuši 82% jauniešu. Pieredze arī citviet pasaulē rāda – jo agrāk skolēni iepazīstas ar dažādām profesijām un izprot potenciālos karjeras ceļus, jo veiksmīgāk viņi spēj pieņemt pārdomātus lēmumus par savu izglītību un nākotni. Tas sekmē ne tikai apmierinātību ar dzīves izvēlēm, bet arī panākumus izvēlētajā profesionālajā jomā.

Saskaņā ar citiem aptaujas – pētījuma datiem 32% jauniešu neplāno pēc vidusskolas vai tehnikuma pabeigšanas uzsākt studijas. Starp tiem jauniešiem, kas plāno studēt, biežāk par labu augstākajai izglītībai lemj vidusskolu absolventi – 78% vidusskolēnu plāno iegūt augstāko izglītību, kamēr no tehnikumiem tie ir vien 42% jauniešu. Jauniešiem iztrūkst saikne starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Tikai 28% vidusskolēnu ir pārliecināti, ka mācību saturs atbilst viņu nākotnes darba un karjeras vajadzībām. Tehnikumu audzēkņi ir pārliecinātāki – 46% ir redz mācība satura noderīgumu nākotnes karjerā, tomēr rezultāts ir salīdzinoši zems. Likumsakarīgi, ka arī pārliecība par nākotnes karjeru jauniešiem ir samērā zema. Tikai 40% norāda, ka jūtas ļoti vai drīzāk pārliecināti pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru, taču interesanti, ka zēni ir daudz pārliecinātāki nekā meitenes — 47% zēnu ir skaidrība par savu nākotnes karjeru, kamēr meiteņu grupā tie ir tikai 33%. Pilna aptauja pieejama šeit: KarjerasAptauja2024

No tiem jauniešiem, kas plāno turpināt studijas augstskolā, katrs ceturtais vēl nezina, kurā augstskolā gribētu studēt. Taču jauniešiem saistošākās jomas karjerai nākotnē turpina raisīt bažas par talantu pieejamību nākotnes darba tirgū. Kamēr darba devēji ilgstoši ceļ trauksmi par augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu STEM jomā, aptaujas dati parāda, ka jaunieši visbiežāk vēlētos strādāt humanitārajās jomās. Uzņēmējdarbības, finanšu un ekonomikas nozarēs strādāt vēlas 23% jauniešu; tam seko medicīna, veselība, sociālā palīdzība un psiholoģija ar 22%, kā arī māksla, mūzika, dizains un radošā industrija ar 19%. IKT jomā vēlas strādāt 14% jauniešu, tikai 8% jauniešu savu karjeru redz fizikas, materiālzinātnes, matemātikas, statistikas jomās, un vien 7% jauniešu izrāda interesi strādāt tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, ķīmija, farmācija, biotehnoloģijas un vide. Šajos datos joprojām redzama arī izteikta stereotipiska dzimuma dalījuma tendence nozaru izvēlē. Zēni biežāk izvēlas IKT jomu nekā meitenes — 22% zēnu un 5% meiteņu, kamēr 35% meiteņu, salīdzinot ar 8% zēnu, izvēlas medicīnu, veselību un sociālo palīdzību, kā arī 27% meiteņu izvēlas mākslas, mūzikas un radošo industriju, salīdzinot ar 10% zēnu.