Sadarbībā ar Pusaudžu resursu centru izdodam bezmaksas pieejamu un lejupielādējamu Pašvadītas mācīšanās ceļvedi vecākiem strukturētas sarunas veidošanai par pašvadītas mācīšanās elementu iekļaušanu ikdienas dzīvē ar dažādu vecuma grupu bērniem. Tāpat tapuši video, kas izskaidro pašvadītu mācīšanos kā nozīmīgāko nebeidzamas dzīves pieredzes veidošanas elementu.

Trīs vecāku soļi bērnu atbalstam, apgūstot spēju mērķtiecīgi mācīties

Pašvadīta mācīšanās jeb spēja mērķtiecīgi pašam mācīties ir viena no pamatprasmēm, lai ikviens cilvēks bez citu uzraudzības spētu apgūt jaunas lietas un sasniegt izvirzītos mērķus: gan pieņemt vienkāršus lēmumus, piemēram, kā organizēt dzimšanas dienas svinības, gan pārvarēt lielākus izaicinājumus, piemēram, apgūt jauna mūzikas instrumenta spēli. Pašvadītas mācīšanās prasmes ļauj bērnam būt veiksmīgākam – gūt labākas sekmes visos mācību priekšmetos, justies pārliecinātākam par sevi un savām spējām, sasniegt vēlamo ikdienā, ātrāk pielāgoties dažādām dzīves situācijām un sadarboties ar citiem, jo bērns pratīs izmantot atgriezenisko saiti, lai uzlabotu savu sniegumu. Kā šajā procesā var palīdzēt vecāki, apkopots Fonds AUGT sagatavotajā rokasgrāmatā.

Pašvadīta mācīšanās – veiksmīgas nākotnes pamats

Mūsu ikdiena ir pilna pārmaiņu, jaunu atklājumu un nezināmā, pasaule mainās, un šodienas bērniem tā būs citāda nekā šī brīža pieaugušajiem. Profesijas, kurās mūsu bērni strādās nākotnē, vēl nav radušās, tāpēc ir svarīgi izkopt mācīšanās paradumus, lai varētu efektīvi pielāgoties, vadīt un īstenot pārmaiņas. Pieaugušajam pašsaprotamais tāds nebūt nav bērnam. Kā bērns var zināt, ka melnās drēbes neliek mazgāties kopā ar baltajām un ka neaizvērts flomāsters izžūs un nākamreiz vairs nerakstīs? Izpildot uzdevumu bērna vietā vai pasakot priekšā pareizo atbildi, tiek nokauta bērna dabiskā vēlme izzināt, saprast, domāt un izvērtēt. Ja bērns neuzkrāj savu pieredzi, viņš nemeklēs risinājumus pats, bet vienmēr sagaidīs to no citiem. Savukārt bērns, kurš būs pieradis pats darīt un domāt, spēs arī dzīvē tikt galā ar dažādiem uzdevumiem un situācijām. Kad bērns mācās mācīties, vecāku atbalsts ir nenovērtējams Līdzīgi kā jebkura cita prasme arī pašvadīta mācīšanās ir jātrenē. Liela nozīme šajā procesā ir spējai uzdot jautājumus, kas virza uz labāku rezultātu, un te būtiska loma ir vecākiem. Ja skolotāji ar dažādiem uzdevumiem var motivēt skolēnus vadīt savu domāšanu, emocijas un uzvedību, tad vecāki jau no mazotnes var palīdzēt bērniem trenēt šīs prasmes ikdienas situācijās. Pats galvenais ir uzdot īstos jautājumus un pieradināt bērnus domāt līdzi – ko, kā un kāpēc viņi dara, ko tas dos, ko var secināt un kā to varēs izmantot nākotnē.

Pašvadītu mācīšanos var iedalīt trīs posmos – plānošana, uzraudzīšana un novērtēšana

Pirmkārt, pirms sākt kaut ko darīt, jāizplāno, kā to darīt. Otrkārt, darīšanas laikā ir svarīgi analizēt, vai bērns virzās uz mērķi, kā bija iecerēts. Treškārt, kad viss ir pabeigts, jānovērtē, cik labi izdevies plānotais. Šīs trīs pamatdarbības ir vienlīdz svarīgas un attīstāmas, jo tām ir liela nozīme ilgtermiņā – viena mērķa sasniegšana un izvērtēšana nodrošina vēl efektīvāku mērķa sasniegšanu nākamajā reizē.

Plānošana ir sākotnējā fāze, kad jādomā par mērķi un jāapsver, kā to sasniegt. Nepieciešams apzināt veicamos uzdevumus un secināt, ar kādiem paņēmieniem tos var izpildīt. Lai tas izdotos, ir jāizveido plāns un jāvienojas, kas liecinās par to, ka plāns ir izpildīts. Vecāki var sastādīt mācību plānu bērna vietā, bērnu iesaistot tikai daļēji, bet var arī palīdzēt bērnam pašam plānot savu mācīšanos, uzdodot jautājumus un palīdzot formulēt savus mērķus un uzdevumus. Iesaiste atkarīga no bērna vecuma un spējas darīt lietas patstāvīgi. Pirmajās reizēs būs vajadzīga lielāka iesaiste.

Piemēram, kad jāpilda mājasdarbi, bērni ļoti bieži, pat neiedziļinoties uzdevumā, paziņo, ka viņi to nesaprot. Daudzi vecāki uzreiz cenšas visu izskaidrot un pateikt priekšā, taču ir vērts vienoties, ka bērns var saņemt vecāku palīdzību tikai tad, kad ir atbildējis uz sešiem jautājumiem, kas uzrakstīti uz lielas lapas un redzami uz bērna rakstāmgalda.

• Ko tu iemācies, pildot šo uzdevumu?
• Kas tev būs nepieciešams, lai izpildītu uzdevumu?
• Kā tev šķiet, cik daudz laika tev vajadzēs, lai izpildītu uzdevumu?
• Kur tu vari meklēt palīdzību, ja nezināsi, kā pildīt uzdevumu?
• Kā tieši mēs varam tev palīdzēt?
• Kā tu zināsi, ka uzdevums ir izpildīts?

Uzraudzīšanas fāzē vecāki var uzraudzīt bērna mācīšanos, atgādinot par uzdevumu un neļaujot novirzīties no ieceres. Redzot, ka bērns ir novirzījies no mērķa vai arī nonācis strupceļā, vecāku pienākums nav izcelt vai labot bērna kļūdas – tā vietā ir jāļauj bērnam pašam nonākt pie vērtīgiem secinājumiem. Dažreiz bērns pilda uzdevumu, taču ir pieļāvis kļūdu vai arī nonācis pie nepareiziem secinājumiem. Tā vietā, lai uzreiz pārtrauktu viņa darbošanos, norādot uz kļūdu un izskaidrojot atbildi, vērtīgāk ir viņu vedināt uz pareizā ceļa ar dažādiem jautājumiem.

• Vai tev ir skaidrība par to, ko šobrīd mācies?
• Ja tā turpināsi, vai sasniegsi mērķi?
• Vai ir nepieciešams kaut ko mainīt?
• Kur varētu sameklēt trūkstošo informāciju?
• Kā tev šķiet, kurš varētu zināt, kā to pareizi darīt?
• Ja šis variants nestrādā, ko citu tu varētu pamēģināt?

Novērtēšanas fāzē vecāki var novērtēt bērna darbošanos ar atzinību un uzslavām, izvairoties no vispārīgām frāzēm un izceļot konkrētus sasniegumus, taču vēl labāk, ja vecāki mudina pašu bērnu novērtēt savu darbošanos. “Kad es izdaru kaut ko labu, man pasaka tikai “Malacis!”, bet, kad izdaru kaut ko sliktu, tad gan ar mani visi ilgi runājas un pievērš uzmanību. Nav godīgi!” Tieši tā jau parasti ģimenēs arī notiek, bet bērni grib just pieaugušo interesi ne tikai par neveiksmēm, bet arī tad, kad sasnieguši kaut ko labu. Ar intereses izrādīšanu un pareizo jautājumu palīdzību var mācīt objektīvi izvērtēt paša paveikto.

• Kā tev šķiet, vai tev izdevās sasniegt mērķi (izpildīt uzdevumu)?
• Kas tev palīdzēja mācīties?
• Kas tev traucēja mācīties?
• Ko nākamreiz, kad mācīsies, darīsi tāpat?
• Ko nākamreiz varētu darīt citādi?
• Kā tu juties pēc paveiktā darba?

Protams, nav vienas pareizas formulas vai pareizo vārdu, kas vecākiem jālieto, lai atbalstītu savu bērnu patstāvīgu mācīšanos. Gan bērnu vajadzības, gan vecāku spējas atbalstīt bērnu mācību procesā var ievērojami atšķirties, un to ietekmē arī vecuma posms. Vecākiem pašu mācīšanās pieredze, kura lielākoties iegūta bērnībā, var būtiski atšķirties – dažkārt tas palīdz, bet citreiz arī traucē. Tāpēc būtiski ir spēt iedziļināties savu bērnu vajadzībās, ieteicams, sadarbībā ar skolotājiem, bet ikdienā uzticams palīgs būs Fonds AUGT veidotais pašvadītas mācīšanās atbalsta ieteikumu apkopojums. Tajā ar konkrētiem piemēriem ilustrēts, kā vecākiem dažādās situācijās trenēt pašvadītas mācīšanās plānošanu, uzraudzīšanu un novērtēšanu. Rokasgrāmatu meklējiet šeit.