Pētījuma mērķis bija izpētīt ēnu izglītības apjomu jeb izplatību, pamata cēloņus un faktorus, savukārt uzdevums: balstoties pētījuma datos, izstrādāt praktiskus ieteikumus izglītības nozarei. Pētījuma rezultāti ir svarīga informācija izglītības politikas veidotājiem, uz kā pamata izvērst diskusiju par ēnu izglītības problemātiku un iespējamajiem risinājumiem.

Fonds atbalsta šādu iniciatīvu, kas ļauj iegūt datus par formālās izglītības sistēmas kvalitātes problemātiku un veidot datos balstītus risinājumus.

Pētījums analizē vecāku pieredzi privātskolotāju izmantošanā bērnu izglītošanai Latvijā. Pētījumā tika veiktas 48 padziļinātas intervijas ar vecākiem, kuru bērni izmanto vai ir izmantojuši privātskolotāju pakalpojumus. Rezultāti atklāj galvenos šī izglītošanas veida izvēles cēloņus, tā ietekmi uz bērniem un ģimenēm, kā arī vecāku attieksmi pret formālo izglītības sistēmu. Pētījums izceļ vairākas sistēmiskas problēmas Latvijas izglītībā, tostarp lielu skolēnu skaitu klasēs, nepietiekamu individuālo pieeju, neefektīvas konsultāciju sistēmas un sociālekonomisko nevienlīdzību izglītības piekļuvei. Vecāku stāsti liecina, ka privātskolotāju fenomens ir sarežģīts un tas atspoguļo gan formālās izglītības sistēmas trūkumus, gan vecāku centienus nodrošināt saviem bērniem vislabāko iespējamo izglītību. Pētījums sniedz ieteikumus izglītības politikas veidotājiem un skolām, lai mazinātu vajadzību pēc “ēnu izglītības” un uzlabotu formālās izglītības kvalitāti.

Pētījuma zinātniskā publikācija pieejama ŠEIT.

Turpinot tēmu, festivāla LAMPA 2025 Izglītības skatuvē 21.jūnijā notika diskusija “Vai privātskolotājs ir kļuvis par Latvijas izglītības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu?”

Iniciatīvas īstenotājs: vecāku organizācija “Mammām un tētiem”.

Vairāk par iniciatīvu ŠEIT.

Pētījumi un aptaujas