12.09.2025.

Saruna “LAMPAS” Izglītības skatuvē: “Aptaukošanās epidēmija sākas skolā – vai sporta stundas ir mūsu valsts vienīgā cerība?”

Sarunu festivāla “LAMPA 2025” Izglītības skatuvē 21.jūnijā norisinājās fizioterapeites Martas Kāpiņas rīkota saruna un vingrošana “Aptaukošanās epidēmija sākas skolā – vai sporta stundas ir mūsu valsts vienīgā cerība?”.

Sarunā piedalījās:

Marta Kāpiņa, sertificēta trenere un fizioterapeite;

Inese Bautre, Mg.paed., izglītības konsultante;

Gints Kuzņecovs, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs;

Dace Reihmane, Asoc.prof., RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijas vadītāja;

Zane Kalniņa, direktores vietniece, NVVST koordinatore Limbažu Valsts ģimnāzijā.

Latvijā 60% iedzīvotāju ir liekais svars, 54% mirst no sirds un asinsvadu slimībām, savukārt tikai 15% pusaudžu ikdienā sasniedz ieteicamo fizisko aktivitāšu daudzumu. Vai tieši skolu vide ir galvenais atslēgas punkts, lai mainītu šo bīstamo tendenci? Marta Kāpiņa kopā ar ekspertiem sarunājās par mūsdienīgu, iedvesmojošu pieeju sporta stundu saturam, meklējot labākos risinājumus:

1.Mācību satura pārveide un pielāgošana visiem skolēniem

– Sporta stundās jāuzsver dabiskas kustības (kāpšana, rāpošana, soļošana, līdzsvara vingrinājumi, stājas korekcija), fizioterapeitiska pieeja (slodze kā profilakse, nevis kā sacensība), kustību daudzveidība, nevis klasisko sporta veidu treniņi;

– Mērķis ir radīt interesi par aktīvu dzīvesveidu ilgtermiņā un vēlāk pieaugušo vecumā, nevis tikai sacensties;

– Jāveido saturs, kas atbilst dažādu skolēnu spējām un veselības stāvoklim.

2.Skolotāju profesionālās pilnveides programma

– Jāorganizē mērķtiecīgi kursi skolotājiem par sporta medicīnas un fizioloģijas pamatiem, bērnu fiziskās slodzes dozēšanu un atjaunošanos, psiholoģiju un motivāciju darbā ar dažāda vecuma un sagatavotības skolēniem;

– Jāizstrādā valsts mēroga metodisko materiālu krātuve – piemēri personalizētiem, mūsdienīgiem vingrinājumiem. Problēma – šobrīd vairs nevar bērnus atbrīvot no sporta stundām, bet skolotājiem trūkst metodisko materiālu un zināšanu, kā strādāt ar specifiskām skolēnu grupām, kuriem ir kādas saslimšanas vai ierobežojumi.

3.Topošo skolotāju izglītības satura reforma

-Palielināt zinātnisko pamatu īpatsvaru sporta pedagogu izglītībā (anatomija, fizioloģija, bioķīmija, uzturs, psiholoģija);

Veidot starpdisciplināras programmas, iekļaujot fizioterapiju un sabiedrības veselības aspektus.

4.Vērtēšanas sistēmas maiņa skolās

– Atteikties no vienotiem, mistiskiem normatīviem;

– Jaunajā vērtēšanas modelī iekļaut: progresu un individuālu attīstību, piepūli, līdzdalību un skolēna attieksmi;

– Sadarbībā ar zinātniekiem izstrādāt datos balstītu, zinātnisku vērtēšanas sistēmu.

5.Sporta infrastruktūras modernizācija skolās

– Nav nepieciešami klasiskie stadioni, bet gan multifunkcionāli ārtelpu un iekštelpu kustību laukumi; nestandarta vides, kur iespējams rāpot, kāpt, līst, tvert, mest utt.;

– Kustību vide jāplāno tā, lai tā kalpotu sākumskolēniem attīstībai un vecāko klašu skolēniem kā fizisko aktivitāšu dažādības platforma.

6.Kustību integrēšana ikdienas skolas vidē

– Ieviest aktīvās pauzes klasēs (5–10 minūtes starp mācību priekšmetiem);

– Izglītot visus skolotājus, īpaši klašu audzinātājus, par ikdienas kustību nozīmi un veidiem, kā tās veicināt arī ārpus sporta stundām;

– Veidot ikdienas kustību ieradumus, ne tikai “sporta dienas”.

7.Vecāku un sabiedrības iesaiste

– Rīkot seminārus, praktiskās nodarbības un informatīvus pasākumus vecākiem – kā bērnu ikdienā atbalstīt kustību paradumu veidošanā?

– Uzsākt nacionāla līmeņa sabiedrības izglītošanas kampaņu: kustība = veselība, labsajūta un labāki mācību rezultāti. Skolu kopienās veicināt sadarbību ar vietējām sporta organizācijām un veselības nozares profesionāļiem.

Kopsavilkums:
Sporta stundām skolā jākļūst par bērna fiziskās un emocionālās veselības pamatu, nevis mērķi sacensībām. Ir nepieciešams zinātnē balstīts, mūsdienīgs un iekļaujošs saturs, kur skolēni var justies droši, motivēti un ieinteresēti kustēties. Tas prasa reformas gan skolotāju izglītībā, gan infrastruktūrā, gan sabiedrības attieksmē. Mērķis ir veidot veselīgus paradumus pieaugušā vecumā, lai mazinātu Latvijā esošo sirds un asinsvadu, kā arī citu hronisko slimību izplatību, kuriem prevencija fizisko aktivitāšu kontekstā ir nozīmīga.

Pilns sarunas ieraksts ŠEIT.