Laiks iet, pasaule mainās. Mainās arī mūsu gaidas pret skolu. Jeb varbūt tās tikai papildinās, nevis mainās? Ko Tu, kā vecāks, uzņēmējs, sabiedrības loceklis, sagaidi no skolas? Ko darīt, kad mūsu gaidas pret skolu arvien papildinās?

Festivāla “LAMPA” Izglītības skatuves sarunā “Apaļais galds: skolas uzdevumi”savu viedokli pauda dažādu jomu pārstāvji – Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, RTU Attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps  un biedrības “Laiks jauniešiem” valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis. Sarunu moderēja Dana Narvaiša, izglītības izaugsmes un pārmaiņu vadītāja. Katrs sarunas dalībnieks pārstāvēja savu redzējumu par uzdevumiem, kas mūsdienās jāveic skolai:

-No augstskolas perspektīvas ir svarīgi, ka students ir sagatavots studijām, apguvis kritisko domāšanu un patstāvību; būtiska ir arī karjeras attīstības un intereses izveidošana – skolēnam jāvar identificēt, kas viņu interesē – motivācijai un pareizai studiju izvēlei.

-Skolai primāri jābūt telpai, kas nodrošina kvalitatīvu un iekļaujošu vidi katram bērnam;

-Skola ir organizācija, kas mācās;

-Skola ir kopiena, kurā mācāmies dzīvot kopā un apgūt sociālās prasmes;

-Skola ir kopiena kopienā;

-Skolā būtiski iemācīt prasmi mācīties un uzņemties līdera lomu;

-Skola primāri ir pieredzes pārnese; ar laiku skolai esam iedevuši uzdevumus, kas nemaz nav skolai piederīgi;

-Skolai jāiemāca prasme saprast, “kas es esmu”; prasme iekļauties sabiedrībā, lai varam sasniegt mūsu kopīgi nospraustos mērķus;

-Skolā bērns iemācās apzināties savus talantus, izturēties ar cieņu pret citiem un kopīgajiem noteikumiem;

-Skolai jānodrošina individuāla pieeja jauniešiem, kas nespēj iekļauties mācību vidē; tāpat ir svarīgi, lai visi bērni tiek pamanīti.

-Skolai ir būtiski atbilst tagadnei.

Secinājums: skolai ir izaicinājums šos visus daudzos uzdevumus veiksmīgi paveikt. Vai neprasām un nesagaidām par daudz?

Caurviju prasmes un aktuālas tēmas skolā (piemēram, mākslīgā intelekta apguve, civilā aizsardzība, veselība un labbūtība, atkarības, piemēram, mobilo telefonu aizliegums).

-Domājot par būtiskām caurviju prasmēm, kas jāapgūst jauniešiem, svarīgi atcerēties – caur skolu var sasniegt visus jauniešus.

-Vairākas prasmes, ko nepieciešams mācīt skolēniem, vispirms jāiemāca pašiem skolotājiem – emocionālā inteliģence, analītiskā, kritiskā domāšana u.c. Lai to paveiktu, nepieciešams meistarīgi uzbūvēt profesionālo pilnveidi skolotājiem. Tomēr svarīgi atcerēties, ka šādas prasmes jāattīsta sabiedrībā kopumā.

Kādi ir daži no iespējamiem risinājumiem?

-Lai atslogotu skolas un skolotājus, svarīgas ir partnerības, piemēram, ar nevalstiskajām organizācijām, interešu izglītību, vecākiem, privāto sektoru.

-Pietiekams atbalsta personāls arī var palīdzēt mazināt slodzi.

-Lielāku brīvību iespējams dot pašiem skolēniem, pašpārvaldēm, dot iespēju pašiem organizēt neformālo laiku ārpus mācībām.

Pilno sarunu skaties ŠEIT.