2025.gada 17.oktobrī Saeimā norisinājās konference “Bērna izglītības ceļš Latvijā: kā veidot stipru, atbalstītu un lemtspējīgu personību?” Konferences mērķis bija pievērst uzmanību skolēna dzīves un mācību ceļam Latvijas izglītības sistēmā, izvērtējot, vai pamatizglītības posmā skolēni saņem pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par pārliecinātiem un lēmumus pieņemt spējīgiem jauniešiem. Tāpat dalībnieki pievērsās jautājumam, kā novērst situācijas, kad skolēni priekšlaicīgi pamet skolu. Kā nodrošināt, lai katrs bērns Latvijā savā izglītības ceļā saņemtu nepieciešamo atbalstu un izaugtu par stipru, domājošu un lemtspējīgu personību? Konferencē tikās izglītības jomas eksperti, politikas veidotāji un vecāku organizāciju pārstāvji, lai kopīgi meklētu risinājumus izglītības sistēmas pilnveidei arī likumdošanas līmenī.

Konferences kontekstā nozīmīgi dati: vispārējā izglītībā kopumā šobrīd mācās vairāk nekā 180 000 skolēnu. Tikmēr 29 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācās un nestrādā, tātad kādā brīdī viņi izkrituši no izglītības sistēmas.

Konference norisinājās trīs tematiskajās daļās. Pirmajā no tām uzmanība tika veltīta izglītībai kā bērna dzīves ceļam – kāda ir skolas un vecāku kopīgā atbildība un sadarbība, un kā šis ceļš ietekmē valsts nākotni. ŠEIT atskats uz Vadima Frolova, “Swedbank” Klientu servisa pārvaldes vadītāja, uzstāšanos par vecāku lomu izglītības sistēmā. Otrajā daļā dalībnieki sprieda par atbalsta sistēmu pamatskolā – kā laikus pamanīt bērna vajadzības, stiprināt viņa ticību savām spējām un atgriezt izglītības sistēmā tos, kuri to pametuši. Noslēdzošajā daļā tika diskutēts par jauniešu iespējām un izvēlēm pēc 9.klases.

Konferences atklāšanā klātesošos uzrunāja Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, atzīmējot, ka globālo izaicinājumu un straujās tehnoloģisko iespēju attīstības klātbūtnē būtiski stiprināt cilvēcību un empātiju.

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre akcentēja, ka bērnus izglītības ceļā pazaudējam nevis tad, kad viņi pārtrauc mācības, bet daudz agrāk – kad viņiem zūd ticība sev. “Esam tik lieli, cik esam, un nevaram atļauties zaudēt nevienu bērnu – ne to, kurš jūtas slikti skolas solā un netiek galā ar mācībām, ne to kas pametis mācības vai izbraucis no valsts. Latvijas nākotne ir ikvienā,” uzsvēra A.Zariņa-Stūre, aicinot stiprināt sadarbību atbildīgo institūciju, izglītības lietpratēju un vecāku vidū.

Konferenci skatot kā daļu no ilgtermiņa darba, tās noslēgumā dalībnieki dalījās ar galvenajām atziņām un konkrētiem darbiem, kas tiks veikti pēc konferences.

Dažas no konferences atziņām:

Svarīgi attīstīt jebkuram – gan bērnam, gan pieaugušajam – ieradumu patstāvīgi mācīties.

Nepieciešams risināt skolas kavējumu problēmu, kā arī veicināt lielāku vecāku iesaisti skolas dzīvē.

Profesionālās izglītības kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar vispārējās izglītības kvalitāti.

Svarīgi ir ne tikai skolā sagatavot profesionāli, bet arī pievērst uzmanību, kā skolēns tiek sagatavots dzīvei.

Konferences ieraksts ŠEIT.

 

Konferenci rīkoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Fonds AUGT, Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības attīstības aģentūru.