Lasītāju klubi, skolēnu pašpārvaldes, debašu klubi un citas neformālās izglītības iniciatīvas jauniešiem dod iespēju izmēģināt idejas, uzņemties atbildību, sadarboties un mācīties no pieredzes, kas rodas pašiem darot. Kā panākt plašāku jauniešu iesaistīšanos šādās neformālās izglītības iniciatīvās? Pieredzes stāstos festivāla “LAMPA 2026” Izglītības skatuves sarunā “Dalība klubā=pieredze kubā” dalījās:

Gustavs Rencis, LU students, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas lasītāju kluba “Garāmgājēji” dibinātājs;

Rainers Pogulis, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12.klases skolēns, Skolēnu pašpārvaldes eksprezidents;

Luīze Kalniņa, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece, skolas lasītāju kluba “Garāmgājēji” un kino kluba dalībniece;

Alise Griestiņa, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 9.klases skolniece, skolas avīzes “Fokusā” dibinātāja un redaktore.

Moderators: Oskars Kaulēns.

Sarunu organizēja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors un vēstures skolotājs Oskars Kaulēns un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Marta Grigule.

Sarunas atziņas

• Interešu klubi paplašina mācīšanās pieredzi ārpus formālās izglītības, jo nodrošina jauniešiem iespēju piekļūt tādam mācību saturam un mācīšanās pieredzei, ko nenosedz tradicionālā mācību programma skolās. Kā norāda jaunieši, dalība neformālās izglītības klubos (lasītāju klubā, kino klubā, skolēnu pašpārvaldē, skolas avīzes reakcijā u.c.) ļauj viņiem satikt domubiedrus, veidot jaunus kontaktus un mācīties vidē, kurā nav ierastās mācību stundas struktūras un vērtēšanas. Neformālā, uz kopīgām interesēm balstītā darbošanās rada iespēju iegūt pieredzi un prasmes, ko ne vienmēr iespējams attīstīt klasiskajā mācību procesā.
• Neformālās mācīšanās iespējām skolās jābūt pieejamākām un daudzveidīgākām, jo tās ļauj skolēniem plašāk paraudzīties uz to, cik dažādas un daudzveidīgas ir viņu potenciālās karjeras iespējas pēc skolas beigšanas. Skolu piedāvātās iespējas šobrīd būtiski atšķiras, tādēļ svarīgi ne tikai paplašināt interešu klubu piedāvājumu, bet arī iespējot pašus jauniešus veidot klubus un iniciatīvas atbilstoši savām interesēm. Tas rosina meklēt mehānismus, kā skola var nodrošināt telpu, atbalstu, resursus un uzticēšanos skolēnu pašu iniciatīvām.
• Ir vērts turpināt diskusiju par interešu klubu vietu skolas mācību programmā, jo viens no iemesliem, kāpēc jaunieši šādos klubos nereti nepiedalās, ir saistīts ar laika trūkumu pēc mācību stundām. Diskusijā tika aktualizēts jautājums, vai dalībai interešu klubā skolas mērogā vajadzētu palikt tikai brīvprātīgai iespējai vai arī šādu pieredzi varētu mērķtiecīgi integrēt mācību programmā, piemēram, kā daļu no kāda konkrēta mācību priekšmeta satura (piemēram, dalība lasītāju klubā vidusskolas posmā būtu kā daļa no mācību kursa Latviešu valoda I apguves procesa). Būtisks ir arī jautājums, kā nodrošināt, lai ikvienam skolēnam būtu iespēja piedzīvot jēgpilnu neformālo mācīšanos, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību. Pašreizējā situācija liecina, ka ir skolas, kurās ir daudzveidīgs neformālās izglītības piedāvājums, taču ir arī tādas, kurās šāda piedāvājuma nav vispār, kas ilgtermiņā veicina nevienlīdzīgas iespējas skolēniem.
• Kā norāda diskusijas dalībnieki, piedalīšanās interešu klubos veicina jauniešu personisko izaugsmi un attīsta socializācijas un komunikācijas prasmes. Skolēnu pieredze liecina, ka darbošanās klubos stiprina pārliecību par savām spējām, rosina dziļāk izzināt interesējošus jautājumus un ļauj mācīties no cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi un skatījumu, īpaši gadījumos, kad klubu darbībā tiek iesaistīti ne tikai skolēnu vienaudži, bet tajos piedalās arī skolotāji, vecāki un absolventi. Tādējādi šādas neformālās izglītības iniciatīvas skolēnos attīsta ne tikai zinātkāri un pašapziņu, bet arī empātiju, atvērtību dažādībai un spēju pieņemt atšķirīgo citos.

Saite uz sarunas pilno ierakstu ŠEIT.