Viens no fonda mērķiem ir palīdzēt pilnveidot mācību procesu Latvijas skolās. Meklējot risinājumus, kas palīdz bērniem labāk mācīties un skolām strādāt vēl kvalitatīvāk, nonācām pie tēmas diskusijai šā gada sarunu festivālā “LAMPA”  – “Cik svarīga kustība ir skolā?”. Diskusija norisinājās Izglītības skatuvē 10.jūlijā.

Pasaules un Latvijas pieredze liecina: ieviešot fiziskās kustības skolu ikdienā, bērni un jaunieši ir gatavāki mācībām, vairāk sadarbojas, skolā ir mierīgāka vide un mazāk konfliktu. Tātad ikdienas kustība ir arī mācīšanās kvalitātes, ne tikai veselības jautājums.

Arī vienas no pirmajām fonda atbalstītajām iniciatīvām – programmas “Mācībspēja” – mērķis bija veicināt fiziskās aktivitātes skolās, rosinot skolēnus izkustēties jau pirms mācību dienas sākuma. Pirmajā pilotprojekta gadā tika novērots, ka: a) skolēni labāk fokusējas mācībām; b) skolēnu vidū mazinās agresija, viņi kļūst savstarpēji draudzīgāki un saliedētāki; c) skolēniem izveidojas pozitīva atkarība no veselīgas kustības.

Daudzās skolās Latvijā jau ir labi piemēri un pieredze, kā kustību veiksmīgi iekļaut skolas ikdienā. Tādēļ rosinājām šo sarunu, lai dalītos atziņās un kopā meklētu atbildes uz jautājumiem par to, ko varam pilnveidot un kā labās idejas iedzīvināt skolas ikdienā.

Diskusijas dalībnieki:

Nensija Priedīte, Salas sākumskolas direktore;

Lolita Stašāne, “Swedbank” Zīmola un komunikācijas pārvaldes vadītāja;

Laura Ābola, sākumskolas pedagogs, dr.Klauns, zumbas trenere;

Normunds Vārpa, fizioterapeits, fiziskās sagatavotības treneris;

Maija Kalpiša, Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diskusijas moderatore: 

Eva Johansone.

Atziņas un secinājumi:

• Slimību profilakses un kontroles centra dati par Latvijas skolēnu sporta un fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti liecina, ka jauniešiem ikdienā ir nepietiekama fiziskā aktivitāte;
• Pētījumi par kustību ietekmi uz bērna veselību un attīstību rāda, ka fiziskās kustības pozitīvi ietekmē lēmumu pieņemšanu, koncentrēšanos, emociju regulēšanu; skolēniem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu, mācības skolā rada mazāku apgrūtinājumu un spriedzi, nekā nesportojošiem vienaudžiem;
• Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, dienā nepieciešama vismaz viena stunda fizisko kustību;
• Sešu gadu laikā Salas pamatskolā izveidota kultūra, kur kustība ir dabiska skolas ikdienas daļa – skolēni izkustas gan no rīta, gan dienas laikā, pavadot laiku svaigā gaisā. To līdzējuši panākt šādi faktori: skolas komandas iesaiste, finansējums, kas nodrošina inventāru un infrastruktūru, un darbs ar sabiedrību;
• Rīgas centrā, kur ir ierobežotākas iespējas nodrošināt skolēnu fiziskās aktivitātes, 6.vidusskolas pieredze liecina, ka gan izkustēšanos, gan mācības var organizēt blakus esošajā parkā;
• No fizioterapeita skatupunkta, nepieciešama dažāda fiziskā slodze, piemēram, bērniem jānodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaicīgi, ne tikai ar vienu sporta disciplīnu;
• Pārmaiņas skolās notiek lēnām, jo regulāras fiziskās aktivitātes ārpus sporta stundām (citos mācību priekšmetos, starpbrīžos utml.) līdz šim nav bijusi prioritāte, runājot par skolas vidi;
• Ieradumi, kas veidojas skolā, palīdz arī darba vidē saglabāt ikdienas kustēšanās paradumus.

Veiksmīgai fizisko aktivitāšu ieviešanai skolas ikdienā nepieciešams:

• Skolas komandas un vadības interese un iesaiste;
• Katra skola var veidot savu iekšējo kultūru, kā arī meklēt iespējas pielāgot un pilnveidot fizisko vidi, kas atbalsta kustību ikdienā;
• Lai kustības kļūtu par ikdienas daļu, svarīgi iesaistīt ikvienu skolēnu, piemeklējot katram piemērotāko veidu, kā izkustēties;
• Būtiski, lai kustību ieradums nostiprinās jau pašās mazākajās klasēs, – vēlāk skolā nebūs jautājumu par to, kādēļ tās nepieciešams;
• Nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par kustību pozitīvo ietekmi uz veselību un mācīšanās kvalitāti.

Saite uz sarunas pilno ierakstu ŠEIT.