Maijā noslēdzās fonda atbalstītā Izglītības attīstības centra iniciatīva “Ārpusklases mācīšanās pieredzes integrēšana mācību un audzināšanas darbā”.

Ārpusklases mācīšanās nozīmē izglītojošas aktivitātes, kas notiek ārpus tradicionālajiem mācību formātiem un veicina kritisko domāšanu, komandas darbu, zināšanu pielietošanu, piedāvājot dziļu, saistošu un elastīgu izglītības pieredzi, kas veicina gan akadēmiskos panākumus, gan personības attīstību. Ārpus skolas un klases sienām skolēni izglītojošu pieredzi gūst gan teātros un koncertzālēs, gan uzņēmumos un zinātnes laboratorijās, gan vēstures un dabas objektos, muzejos, bibliotēkās, kopienu centros un daudzās citās vietās. Kopš kompetenču pieejas ieviešanas Latvijas skolās šādas mācīšanās formas tiek izmantotas arvien vairāk, tomēr joprojām būtisks ir jautājums, kā šo pieredzi izmantot jēgpilni un pilnvērtīgi.

Atbalstot risinājumus skolu mācību procesu pilnveidei, fonds novērtē, ka iniciatīvas mērķis ir palīdzēt pedagogiem jēgpilni izmantot ārpusklases nodarbībās un pasākumos iegūto pieredzi, piedāvājot praktiskus un viegli izmantojamus metodiskos rīkus mācību un audzināšanas darbā.

Četru mēnešu laikā programmā iesaistījās vairāk nekā 100 pedagogi no 60 dažādām skolām visos Latvijas novados. Vienlaikus programmas idejas un metodiskie materiāli sasnieguši arī daudz plašāku pedagogu loku – ar tiem iepazīstināti vēl 880 skolotāji, kuri nebija tiešie programmas dalībnieki.

Programma piedāvāja daudzveidīgus un praktiski izmantojamus mācību paņēmienus – dažādas diskusiju metodes, grafiskos organizētājus, pieejas darbam ar tekstiem un vizuālo informāciju, un citus rīkus. Svarīgi, ka šos paņēmienus iespējams pielāgot dažādiem mācību priekšmetiem un izmantot ļoti plašā mācību saturā. Piemēram, labi zināmo Jaņa Rozentāla gleznu “No baznīcas” var izmantot ne tikai kultūras un mākslas jomā, bet arī, lai trenētos veidot matemātiskās izteiksmes un vienādojumus. Savukārt Purvīša burvīgās pavasara ainavas var palīdzēt skolēniem dabaszinībās, lai izprastu gaismas avotus un gaismas izplatīšanās likumsakarības, ēnu veidošanos. Šādi radoši risinājumi un robežu nojaukšana starp akadēmiskajām disciplīnām padara skolēnus par elastīgākiem zināšanu lietotājiem un labāk sagatavo, lai skolā iemācīto lietotu praktiskajā dzīvē.

Iniciatīvas dalībnieki atzina, ka programma palīdzējusi stiprināt kompetenču pieejā īpaši svarīgas prasmes – spēju domāt starpdisciplināri, risināt problēmas un sasaistīt zināšanas ar reālām situācijām. Īpaši vērtīga pieredze tā bijusi skolām, kur programmā iesaistījās vairāki komandas dalībnieki. Ja skolotāji un skolas vadība mācās kopā un runā vienā profesionālajā “valodā”, daudz vieglāk skolā nostiprinās atvērtība sadarbībai, inovācijām un starpdisciplinārai pieejai. Pedagogi ar līdzīgu pieredzi pakāpeniski veido vidi, kur ārpusklases mācīšanās kļūst par dabisku mācību procesa daļu, nevis izņēmumu. Tieši šī domāšanas un skolas kultūras maiņa ir viens no nozīmīgākajiem iniciatīvas ilgtermiņa ieguvumiem.

Programmu apguvušie pedagogi kļuvuši par ārpusklases mācīšanās pieredzes vēstnešiem savās skolās un kopienās, un turpina izglītot savus kolēģus. Programmas īstenošanas pieredze un tālākas izmantošanas iespējas pieejamas ikvienam interesentam; skolotāji, skolu administrācijas, novadu izglītības darba organizētāji u.c. aicināti sazināties ar Izglītības attīstības centru par programmas apguves iespējām gan modulāri, gan pilnā apjomā.

Iniciatīvas statistika:

• 100 dažādu mācību priekšmetu pedagogi no 60 skolām, kas pārstāv visus Latvijas reģionus;
• Programma aprobēta darbā ar teju 4000 skolēniem 18 dažādu mācību priekšmetu stundās;
• Ar programmas materiāliem un metodiku papildus iepazīstināti 880 pedagogi.

Foto: programmas pirmais seminārs 2026.gada 13.februārī.