Sarunu festivāla “LAMPA 2025” Izglītības skatuvē 21.jūnijā norisinājās “Latvijas Izglītības akseleratora” rīkota saruna “Karjeras detektīvs “Ja man vēlreiz būtu 17 gadi””.

Sarunā piedalījās:

Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre;

Lauris Mencis, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētājs, Fonds AUGT padomes priekšsēdētājs;

Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs;

Ivo Ālmanis, “Accenture” vadītājs Baltijā;

Katya Leidmane, moderatore.

Sarunas dalībnieki no valsts, biznesa un izglītības jomas meklēja atbildes uz to, kas jauniešiem patiesībā ir vajadzīgs ceļā uz nākotni. Dalībnieki stāstīja par savām pirmajām darba pieredzēm; tās visbiežāk bija saistītas ar fizisku darbu jau skolas laikā, palīdzot biešu vai kartupeļu talkās, lai nopelnītu pirmo naudiņu. Tāpat dalībnieki dalījās karjeras laikā gūtajās atziņās un padomos, kā izvēlēties karjeru. Atbildot uz skolēnu jautājumiem par darba ikdienu, karjeras plānošanu un gatavošanos darba tirgus profesijām, kuras vēl nepastāv, dalībnieki iedrošinoši mudināja jauniešus izvēlēties ceļus, kas paver plašas iespējas pielāgoties dzīves laikā.

Sarunā tika uzsvērtas vairākas lietas:

• Mūžizglītības nozīme un augstskolu spēja pielāgoties un veidot modulāras, elastīgas programmas, kas iet līdzi darba tirgus tendencēm. Lauris Mencis: “Augstākā izglītība joprojām ir svarīga, tagad varbūt citā griezumā. Tā dod vidi, kontaktus un iespējas. Lieciet sevi vidē, kur ir plašāks iespēju loks!”;
• “Soft skills” nozīme mūsdienu mainīgajā vidē – prasme mācīties, pielāgošanās spēja, kritiskā domāšana u.c. Ivo Ālmanis: “Mākslīgā intelekta prasmes ir svarīgas, bet tas, kas ļaus Tev izcelties, būs “soft skills”: komandas darbs, emocionālā inteliģence, analītiskā domāšana un spēja pielāgoties.”

Dalībnieku ieteikumi jauniešiem, kuri jau šobrīd ir karjeras izvēles priekšā vai drīzumā tur būs:

• Pēc iespējas vairāk iepazīt uzņēmumus un profesijas klātienē (ēnu dienas, vasaras prakses, ekskursijas, u.c.);
• Izmantot karjeras konsultāciju iespējas;
• Piedalīties līderības un pašizziņas programmās.

Atziņas pēc sarunas:

• Karjeras izvēle mūsdienās vairs nav vienreizējs lēmums – profesionālā dzīve mainās, profesijas mainās, tāpēc lineārs karjeras ceļš ir iespējams arvien retāk. Nav jābaidās mainīt savas izvēles un karjeras virzienu, pārkvalificēties, atklāt jaunas nozares, jomas u.c.;
• Mācēt mācīties ir viena no svarīgākajām prasmēm – mūsdienu pasaulē ar strauju tehnoloģiju attīstību jāspēj nepārtraukti apgūt jaunas prasmes. Mācīšanās prasme un spēja adaptēties būs daudz svarīgāka par konkrētu profesiju;
• Augstākā izglītība kalpo ne tikai kā diploms un papīrs, ko saņemt studiju laika beigās, bet arī kā vide, kas sniedz kontaktus un iespējas. Universitāte var būt “tauriņa efekta” sākums – vieta, kur notiek negaidītas, bet nozīmīgas dzīves izvēles, satikti cilvēki un domubiedri;
• “Soft skills over hard skills” – nākotnē īpaši svarīgas būs komunikācijas prasmes, komandas darbs, spēja prezentēt un pārliecināt citus. Šīs prasmes ne vienmēr tiek mācītas skolā – tās jāmeklē arī ārpus formālās izglītības. Jauniešiem jābūt proaktīviem, lai tās apgūtu;
• Jo agrāk skolēni iepazīst darba vidi un dažādas profesijas, jo labākas karjeras izvēles viņi varēs izdarīt. Iespēja darīt un saprast, vai tas tevi uzrunā, skolas laikā ir nenovērtējama mācība, kas var palīdzēt atrast savu īsto ceļu vai vismaz tā sākumu.

Pilns sarunas ieraksts ŠEIT.