Saruna “LAMPAS” Izglītības skatuvē: “Mūžizglītība un pārkvalifikācija: kā atbalstīt vīriešus izglītībā?”
Sarunu festivāla “LAMPA 2025” Izglītības skatuvē 21.jūnijā norisinājās biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” rīkota saruna “Mūžizglītība un pārkvalifikācija: kā atbalstīt vīriešus izglītībā?”.
Sarunas dalībnieki:
Lauris Bokišs, biedrības “Tēvi” nodarbību vadītājs, organizators un jauno vecāku izglītotājs;
Vilis Brūveris, moderators un līdzdalības eksperts;
Edmunds Vanags, klīniskais psihologs un pētnieks;
Edgars Plētiens, vēsturnieks, IZM Izglītības departamenta direktora vietnieks, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs;
Ivo Rode, izglītības inovāciju un pārmaiņu procesu vadītājs, Cēsu novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs, 4 bērnu tēvs;
Gunārs Caune, strādā “Swedbank”, kur rūpējas par procesu uzlabošanu un pārvaldību maksājumu jomā.
Sarunā tika aktualizētas būtiskas atšķirības vīriešu attieksmē pret izglītību un mācīšanos, ko lielā mērā ietekmē gan skolas laika pieredzes, gan plašākas kultūras un sabiedrības gaidas.
Sarunas dalībnieki atzina, ka vīriešiem mēdz būt izteikta pretestība vai inertums pret mūžizglītības aktivitātēm, īpaši tad, ja izglītības piedāvājums neatbilst viņu patiesajām interesēm un būtībai. Dalībnieki uzsvēra, ka šāda pretestība bieži sakņojas jau skolas gados piedzīvotajās pieredzēs, kurās zēni nereti tiek mazāk motivēti mācīties, ja vien tas nav cieši saistīts ar viņu personīgo interešu sfēru vai praktisku pielietojumu.
Tika spriests par nepieciešamību pielāgot izglītības piedāvājumus vīriešu specifiskajām interesēm, tādējādi radot vidi, kurā vīrietis var piedzīvot piepildījumu un realizēt savu potenciālu. Dalībnieki dalījās ar praktiskās dzīves piemēriem no savas pieredzes, uzsverot, ka svarīgs ir ne tikai profesionālās attīstības aspekts, bet arī emocionālā piepildījuma nozīme darbā, ko veic vīrieši.
Diskusijas moderators izcēla būtisko lomu, kādu spēlē sieviešu atbalsts – gan personiskās attiecībās, gan darba vidē – palīdzot vīriešiem pārvarēt pretestību un ieraudzīt izglītības un pašattīstības nozīmi. Kopējā atziņa bija skaidra – lai veicinātu vīriešus mūžizglītībā, nepieciešams izprast, respektēt un atbalstīt viņu individuālās vajadzības, vienlaikus radot vidi, kurā viņi paši spēj saredzēt un novērtēt izglītības ilgtermiņa vērtību.
No dalībnieku sajūtām:
– Lai domātu par viena vai otra dzimuma iesaisti un to, kā veicināt konkrētā dzimuma aktivitāti, ir būtiski saprast, kā domā vīrieši un kā – sievietes. Un tur varēs ieraudzīt būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, lai veidotu vienam vai otram dzimuma piedāvājumu reģionos.
– Tēma – mūžizglītība – ir daudzšķautņaina un ar daudziem faktoriem, kas to ietekmē. Izskatās, ka ir kādas lietas attiecībā uz izglītības pieredzi, kas nāk no skolas gadiem, kādas ir vēl pat iedzimtas kā puišiem un tad pārceļas uz vīru dzīvi, kas padara vīru ceļu uz izglītību savādāku un atšķirīgāku. Un tad kā risinājums, par ko paspējām izrunāt sarunas beigās ir, ka atbalsts no dāmām ir vērtīgs, lai palīdzētu ieraudzīt labāku perspektīvu uz ideju par izglītību un attīstību. Un noslēdzām ar cerību, ka inercei ir labi saņemt atbalstu, un ka ilgākā termiņā tā palīdzēs vīriem apzināties vērtību izglītībai un pašiem pēc tās doties.
Pilns sarunas ieraksts ŠEIT.